Spānija un Bagetes kults: Vai ir pamats uztraukumam?

Par to, ka vajadzētu izvērst tēmu par Bagetes kultu Spānijā (jo citādāk to ir grūti nosaukt!), iedomājos uzreiz, kad radās ideja par šo ceļojumu rakstīt vairāk. Bet tad, kad, braucot autobusā un atkal iedomājoties, ka jāķeras klāt bagešu stāstam, pirmie pieci cilvēki, kurus ieraudzīju, gāja ar dažādos maisiņos ievīstītām BAGETĒM, sapratu, ka ilgāk par to klusēt nedrīkst.

Iepriekš ceļojot pa Spāniju, tas nebija nekas īpašs – nu jā, te cilvēki stūķē daudz baltos miltus iekšā. Apmēram tāpat kā, nu jā, Itālijā visi ēd pastu.  Bet pēdējā pārgājienā (Camino de Santjago – Ziemeļu ceļš) ar māsu un māsas vīru pa Spānijas ziemeļiem ļoti, ļoti ievērojām, cik liela nozīme ir garajam, baltās maizes kukulim spāņa dzīvē.

DSCF6178Ejot caur pilsētām (ja nebija nenormāli agrs, kad vēl neviena nav, vai siesta, kad visi guļ), reti kuru varēja redzēt ejot bez bagetes maisiņā. Tad sākām ievērot, ka uz attālākām mājām laukos vai mazo ciematiņos, kur veikalu nav, speciāli brauc “Bagešlauka” (tā kā bērnībā bija autolaukas ar visādiem labumiem), kas piegādā svaigas bagetes tieši pie mājām. Pie mājām piekārti bagetēm paredzētie maisiņi – kas var būt labāks, tu no rīta pamosties, atver durvis un maisiņā atrodi vēl siltu, smaržīgu un mīkstu balto miltu piku! Tas patiešām bija smieklīgi pētīt, kāds ir katras mājas “bagešu maisiņš” (Bagešu maisiņi varētu būt sociālā līmeņa noteicēji! Skat. foto – pie mājas kolonns piekārts bagetes maisiņš) un vērot cilvēkus, kuriem no iepirkumu maisiņiem lien ārā bagetes gals.

 

Tad, kad bija smagie ceļa posmi, tad arī bagetes bija tās, kas mūs uzmundrināja (Nē, nē, ikdienā mēs centāmies izvairīties paši nonākt Bagetes kultā un skeptiski lūkojāmies uz to no malas), bet tā kā Bagete bija neaizvietojama mūsu ikdienas sastāvdaļa to vērojot, tad dienās, kad bijām pārlijuši līdz kaulam un kilometri līdz tuvākajai naktsmītnei nepārtraukti bija kādi 2-3, tad uzsākām izklaidi – pārveidojam pazīstamus grāmatu un filmu nosaukumus, kādu vārdu aizvietojot ar “bagete”! Nu, piemēram, “Bagete zābakos” vai “Mans draugs – nenopietna bagete”, vai “Bagetes ēnā”, vai “Harijs Poters un noslēpumu bagete”, viens no mūsu favorītiem, bija “Bagetes dēls” [Atsaucoties uz Zvejnieka Dēlu] – ehh, tas tik būtu bijis episks stāsts!

Tā nu es staigāju tagad pa Spānijas dienvidiem, un, jā, arī te ir bagešu kults, un ieraugot kārtējo garāmgājēju ar padusē pasistu bageti, es nespēju noslēpt smaidu “Briesmonis un bagete” [Nu labi, reizēm arī “Skaistule un bagete”!].

Bet nopietni, bagetes te patiešām ir lētas, pieejamas arī svētdienās, kad lielākā daļa parasto veikalu ir ciet, un, nu, nevar jau noslēpt, ir tie baltie milti tik šausmīgi gardi. Es gan te cenšos izlikties labāka kā esmu un atturos no bagešu kārdinājuma. Laikam apzinos, ka vienreiz iekritis bagešu kārdinājumā, ārā vairs netiksi. Ik pa laikam gan atļaujos pa kādai pilngraudu bagetītei – mānu sevi, ka tā jau nav tik neveselīga, to jau var.

bagete11

Bet nu spāņa ikdiena bez bagetes – neiedomājama. Piemēram, skolā bērniem nav pusdienu (nekādas kotletītes, zupiņas un kartupeļu biezenīši!), bet vecāki iedod līdzi kārtīgu bageti ar iekšā ieliktu sieru vai šķiņķi. Tik vienkārši.

Labi, saprotami, ka bagete jāpiekož pie “kārtīgiem” ēdieniem, gaļas vai kādām jūrasveltēm, jāuzslauka zupas šķīvis ar maizi, bet domājat, ka desertā iztiksim bez maizes? Nē! Viens no iecienītiem desertiem spāņu vidū – bagete ar iekšā noslēptu šokolādi. [Bet nepārspīlēsim, ir jau arī deserti, kuros maizi nevajag! 😀 ]

Mazliet papētīju, un izrādās, ka šajā reģionā pat ir maizes kontrabanda – bagetes tiek ieviestas no Āfrikas, kur tiek izmantots lētais darba spēks, un tad nu šeit pārdotas par smieklīgām naudiņām, izkonkurējot godīgos Bagešu cepējus.

Kādas aptaujas dati savukārt liecina, ka 92,6 % no Spānijas iedzīvotājiem ikdienā lieto maizi. Tie atlikušie 7 %  to nedara vien tāpēc, ka ievēro diētu, kurā aizliegts šis gardums.

Kā domājat, ir pamats tam uztraukumam?

bagete3

p.s. Jā, man bija fotosesija ar bageti. Ceru, ka novērtējāt! [Protams, mazliet savāda tā sajūta, kad rakstu – Lāsma, klau, man vajag fotosesiju ar bageti. Viņa pasmejas un saka – jā, vispār, man arī noderētu jaunas bildes ar dēlu. Tāda tā dzīves realitāte – kādam vajag bildes ar savu bērnu, kādam – ar bageti.]

p.p.s. Lāsmai ir tapis ļoti interesants bloga ieraksts par to, kas Spānijā ir atšķirīgāks, salīdzinot ar Latviju. Tas jau no tāda pieredzējušāka spāņ-latvieša skatupunkta! Iesaku – Spānija – tas, par ko daudzi nerunā!

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.