Sveiciens blogā!

Katras olimpiskās spēles, ko skatāmies kopā ar māsu, vienmēr beidzas vienādi – veram vien vaļā datoru un Google rakstām “sport that you can start doing old” [sporta veidi, ar ko var sākt nodarboties vecumā], jo vienmēr liekas – jā, lūk, viņi, tie olimpieši,  ir kaut ko sasnieguši! Un kuram gan negribas tā kaut ko sasniegt. Gūt gandarījumu, neizlaist caur pirkstiem kaut ko. Un jo retāk pārdevēji prasa uzrādīt dokumentus veikalā vīnu pērkot, jo vairāk apzinies, ka laiks iet, bet tavi sasniegumi un tava bērnībā izsapņotā skaistā dzīve, lēnām, bet neatlaidīgi tuvojas tai sarkanajai līnijai: “Error happened” [notiksi kļūda].

(Tiem, kuriem šķiet, ka viņi tik zemu nenolaidīsies, lai googlētu “sports that you can start doing old”, informācijai – nevelna vairs nevar sākt darīt, kad jau dvadcārs pāri! Nekam citam, izņemot diska grūšanai un garu, garu, ļoti garu distanču skriešanu, tu vairs neesi derīgs.)

Netīšām saskrējos ar veco klasesbiedru, un viņš pilnīgā izmisumā man teica: “Vineta, bet ko mēs šajā dzīvē esam sasnieguši?!” Jā. Tas laikam urda tiešām daudzus, kā nodzīvot šo dzīvi, lai liktos, ka jā, esi taču kaut ko sasniedzis. Ņemot vērā, cik daudz ir cilvēku uz šis pārapdzīvotās zemeslodes, un cik daudz ir to, kas ir vismaz šķietami kaut ko sasnieguši, paveras gaužām neiepriecinoša statistika. Piedod, man šķiet, ka mums nespīd!

Un, jā, jā, facebookā mūžam ziedēs un zaļos banālās un sacukurotās viedās frāzes: “Dzīvo, baudi šo mirkli!”, “Esi laimīgs, nekam citam nav nozīmes!” utt., utt., utt.. un es zinu, zinu arī ka tajā cukuriņā ir daļiņa no patiesības, tomēr gribas, lai vismaz pēc kāda laika vari pasist pats sev pa plecu – labs darbiņš, labs darbiņš, kas izdarīts. Diez vai to rakstīs uz kapakmens, bet vismaz kādā no sirds priekškambariem būs mazs gandarījums.

Bet ir labi. Ir labi, ka mūsos nepārtraukti kaut kas urd. Un sauc un klusām čukst tev ausī: “Eu, nu, saņemies, nesēdi pie Netflix, ej, strādā, attīsties, gūsti gandarījumu!” Varbūt tā mēs arī kaut ko sasniegsim. Un reizēm jau nevajag nemaz, nemaz neko daudz. Atvērt vienu blogu. Kādam laikam pietiks.

ps. uzmanība jāpievērš tai dzeltanajai bultiņai –
norādei uz mērķi un apziņu, ka esi uz daudz maz pareizā ceļa un viss taču ir kārtībā.

Mēs esam tādas māsas, kas reizēm nespēj aptvert un iedomāties, kas būtu šī jau tā reizēm sasodīti smagā dzīve vienai bez otras. Tāpēc šis būs kopējs projekts – pirmais blogs (vispār jau pirmajam blogam pēc visām statistikām ir jāizgāžas, tāpēc mēs nepārdzīvosim, ja nemaz jau nu tik traki mūs nelasīsiet!). Tie kas mūs pazīst labāk, zina, ka projekti mums patīk – labākas dzīves, kilogramu nomešanas un grāmatu lasīšanas projekti – un jā, jāatzīst vien ir, ka mums labāk sanāk plānot, nekā darīt. Bet lai šis būtu izņēmums! Lai jums priecīga lasīšana un mums radoša rakstīšana!

P.S. Tā kā šobrīd Santa dzīvo īpaši saspringtā laikā, cīnoties ar ikdienu un maģistra darbu, pie stūres rata vairāk būs Vineta, tāpēc pagaidām vēl nerakstiet Santai dusmīgas vēstules, ka te kaut kas galīgi neiet. Labāk palīdziet viņai ātrāk tikt pie šī bloga stūrēšanas, aizpildot šo anketu

https://www.surveymonkey.com/r/3QQHWLX?fbclid=IwAR3LfUph5PGBaZY16a7LP8FELtdIGb1i30ZY8uLJ4IbEgJ0tCEaN-idwiM4

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.